Šo ierakstu, diemžēl neesmu piefiksējusi, tāpat kā tuvākos treniņus. Šajā laikā apņēmība un mērķis šaujas pa visām vīlēm, lai arī ir sajūta, ka km ir par maz, ka gribas vairāk un biežāk, jo treniņi notiek trīs reizes nedēļā, bet pirms skrēju trīs līdz piecas reizes, kur visbiežākā distance bija ap 10km, varēju jebkurā brīdī pavilkties uz koptreniņiem. Tieši šajā laikā tiek izveidota Jaunmārupes skrējēju grupa, kas regulāri runā koptreniņus un purviņa apskriešanu. Notiek sacensība apkārt purviņam, ko organizē Arturs Rozenfelds. Viņš vēlas parādīt jaunu skriešanas vietu – purviņu uz Mārupes un Olaines novada robežas. Visu man ir jāatsaka, jo jāskrien tikai pa asfaltu, lai izvairītos no potenciālām traumām, kas saistītas ar meža un purva nelīdzenumiem.
Bieži uzdevu jautājumu – kāpēc man vajag to rezultātu? Kāpēc es nevaru baudīt skriešanu kā līdz šim? Vai tiešām tāda skriešana, tik īsās distancēs un tik lēnām tiešām ir tas, kas man ir vajadzīgs, lai sasniegtu ātruma mērķi savā otrajā pusmaratonā?
Jautājumi palika gaisā karājoties. Zināju to, ka es gribu zināt vai es varu. Mierināju sevi ar to, ka tad, ja esmu izvēlējusies sev palīgu, man ir jāuzticas un, ja viņa saka, ka tā vajag, tad man tā ir jādara. Uzticēties arī nav tik viegli, īpaši, ja viņa pati teica, ka viņai NAV trenera sertifikāta, tomēr es nolēmu noriskēt un uzticēties.
Informācija no Garmin:
Distance: 8.00km
Ilgums: 54:18
Pace: 6:47
Pulss: 140
Max pulss: 154
