Šie km tiks skrieti jaunā vietā. Starts būs Mežaparkā.
Diemžēl nav tā, ka nevaru sagaidīt startu, ēdu cukuriņus, spēlējos ar mazajām, jūtu lielu sagurumu. Vairāk morālu kā fizisku. Vajag tikai sākt. Tā ir parasti. Grūti saņemties, bet lieliska sajūta pēc skrējiena.
Nu jau kā ieradums ir kļuvis tas, ka pirmo km noturēt pulsā līdz 135, varu tikai reizēm pārejot soļos :(. Otrajā km izdomāju neskatīties uz pulsu un vienkārši mierīgi skriet, bet pēc 500m liekas aizdomīgi ērti, pārslēdzu pulksteni pulsa skatā – 128 (vajadzētu būt 135-150). Paātrinājos, tad pie 4km sāka celties pulss, arī virs 150 sitieniem. Līdz apmēram 7km vēl turējos ātrumā ap 6min/km. Lēnāk skrējienu palēnināju, lai noturētos pulsā līdz 150.
Drīz pēc apgriešanās saņēmu kādu gājēju uzmundrinājumu krievu valodā: “Я знаю, Ты можешь быстрее! Осталось не много”. Kaut ko nomurmināju par vēl 7km, kas jānoskrien. Nez vai viņi sadzirdēja? Kopumā viegls un patīkams skrējiens pa vietām, kur nebiju bijusi vai pārvietojos tikai ar mašīnu.
Pie bērniem atgriezos ļoti aizelsusies, jo 68 pietupieni mani nogurdināja 😀
Informācija no Garmin:
Distance: 15.00km
Ilgums: 1:35:18
Pace: 6:21
Pulss: 145
Max pulss: 157 (tik liels pulss bija tikai tāpēc, ka bija paliels kāpums)
