19.09.2017 Atliktā bauda 1

Šodien būtu atpūtas diena, ja vien nebūtu atliktās baudas/vēlmes, no kā atteicos treniņu procesā. Šodien tā ir piedalīšanās vietēja krosā – Rudens kross Jaunmārupē, kur distance ir mazāka kā 2km, tomēr jāskrien diezgan ātri. Tas nekas, ka otrā diena pēc mērķa pusmaratonā, kad skriets jau trīs dienas pēc kārtas.

Nekas! Sāku saudzēt sevi, bet lēni skriet nevarēju. Starts kopā ar bērniem un citām vecuma grupām – bērni un sievietes. Ātri izvirzos vadībā, bet tikpat ātri atceros, ka botes nav sasietas dubultā (ATKAL!!!!). Neatceros vai pēc pirmā vai otrā apļa, nācās pārsiet apavus. Skrējienā finišēju otrā aiz skolnieces. Meitene ir liels malacis.

Arī savā vecuma grupā biju otrā. Acīmredzot pirmā vieta kavējās un skrēja nākamajā skrējienā kopā ar lielajiem puišiem un vīriešiem.

Pārdomas – vai man jāpierod pie domas, ka varu būt pirmā? Kas ar tām botu šņorēm? Bet atliktās baudas ir BAUDAS. Tās ir tik īpašas un nozīmē daudz vairāk, jo ir atliktas, tā it kā ir nopelnītas.  Vēl pie pārdomām piezogas Toma jautājums pēc Valmieras pusmaratona distances: “Kāpēc Tev tik zems pulss? (vid 166, parasti ap 170 vismaz). Kājās spēka nebija?”. Varbūt fiziski mērķi varēju sasniegt, bet visa problēma ir galvā? Jautājumi bez skaidrām atbildēm, bet mērķi sasniegt man joprojām ir laiks.

 

 

 

 

 

 

Informācija no Garmin:

Distance: 1.64km

Ilgums: 8:31

Pace: 5:11

Pulss: 154

Max pulss: 186

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s