17.12.2017 Noskrien Ziemu I

Kā parasti plāns atšķiras no realitātes. Šoreiz plānojām braukt visa ģimene un no mājas izbraukt stundu ātrāk kā to izdarījām. Labi, ka neesmu viena skrējēja un varu palūgt draudzenei izņemt manu numuru, lai varu pieklājīgi iesildīties un sagatavoties startam.

Pirmais starts, kura rezultāti tiks ieskaitīti jau jaunajā skriešanas sezonā (ja vien distances garums atbildīs). Visus Noskrien Ziemu posmus plānoju skriet garākajā pieejamajā distancē – 20km.

Šīs sacensības ir īpašas. Otrā sezona, kad esmu sākusi regulāri skriet. Otrā Noskrien Ziemu sezona manā dzīvē. Šoreiz izdevās saorganizēt miesta skrējējus uz kopīgu komandu. Šajā skriešanas seriālā pārstāvu komandu VSK Noskrien/Jaunmārupe skrien! Mana komanda gan ir un paliek VSK Noskrien Blonde, bet kādā mirkļa vājumā izskatījās, ka nesavāksimies uz Noskrien Ziemu posmiem, bet laikam kļūdījos… Ceru, ka komandas biedri ļaunu prātu netur. Skriesim kopā Stirnu Buku – starp citu, abonimentu jau nopirku.

Noskrien Ziemu I_kopbilde

Pirms tautas distances starta mani noķēra Jaunmārupes skrējēji un sauca bildēties – paspējām vienu ātru knipsi uztaisīt pirms tautas distance devās savā skriešanas piedzīvojumā. Mans starts bija 10min. vēlāk. Sekoja simboliska iesildīšanās, jo bērni pie sāniem, kamēr vīrs ķer fotomirkļus startā. Kļūstu kustēties brīva tikai tad, kad visi tautas distances dalībnieki devušies trasē.

Lūk arī sporta distances starts. Sāku kopā ar savu palīgu, pat

Noskrien Ziemu I kopa ar Daryu

iegūstam vīra bildētu, manuprāt, izcilu bildi. Šķiet pirmo kopīgo skrienot. Trasē mans uzdevums ir skriet tā, lai pulss nekāpj augstāk par 160 sitieniem minūtē. Domāju, ka finišā būšu pēdējā un pilnīgi nosalusi, jo mani baidīja mežs (takas ar saknēm) un pauguri, kas parasti tur ir vairāk sastopami kā uz asfalta, kas ir mana pamattreniņu vieta. Man par pārsteigumu sanāca izteikts laimes skrējiens (pilnīgi noteikti pirmajā aplī).

Spilgtākās atmiņas no skrējiena:

  1. Ļoti smaržīga, tumši, tumši zaļa zāle. Smarža tāda kā tikko nopļautai, ļoti sulīgai zālei, kas ielikta ledusskapī (manuprāt aukstums smaržai piešķir savu nokrāsu). Tādu smaržu jutu pirmo reizi un nevarēju beigt to ieelpot atkal un atkal. Pat pārējā trasē gaidīju, kad atgriezīšos pie smaržīgās zāles 🙂
  2. Abos apļos, trases slapjākajos punktos stigu zemē. Pirmajā aplī tajās vietās vēl biju piesardzīga, bet zinu, ka man vienkāršāk ir turpināt kustēties un sanāk tā kā pa virsu noskriet. Pirmajā aplī izvēlējos vietas, kur likt kāju (slapjumu sākumā), bet otrajā aplī jau bridu pa taisno augsti cilājot kājas. Šīs vietas trasē man bija ar augstāko pulsu. Pirmajā aplī tie bija 163 sitieni, otrajā sasniedzu pat 170 sitienus 🙂 Patīk man tādi piedzīvojumi, iezīmētās trasēs jūtos droši.
  3. Satikt vīru trasē bija ļoti patīkami. Pirmajā reizē vislaimīgākie hormoni mani pilnībā bija pārņēmuši. Mani pārņēma pat laimes sajūta par to, ka man vēl nebūs jābeidz skriet. Ļoti patika tā sajūta. Vīrs vēlāk pat teica, ka skatoties uz mani, parādījās vēlme pievienoties man skrienot. Otrajā aplī vīru jau meklēju laikus un zaļo cepuri uz bezlapu krūmu un mazo kociņu fona, pamanīju jau ļoti laicīgi. Priecājos viņu redzēt, bet biju nedaudz vairāk sagurusi un milzīgo laimes sajūtu biju atstājusi pirmajā aplī :).
  4. Finišs laikam bija vienīgais, kas mani pārsteidza ne tajā labākajā nozīFinišs ar Lauri Lizbovskimē. Es finišēju – priekš sevis nemaz ne tik slikti (lai arī uzdevums ir pulsā līdz 160, nezinu vai stipri ātrāk būtu atskrējusi, ja nebūtu uzdevuma), bet tur pilnīgs klusums. Neviena atbalstītāja, neviena svešinieka, kas uzmundrina pēdējos metros. Neskatoties uz to, biju ļoti pārsteigta, ka tiku Laura Lizbovska bildē. Tātad, nemaz tik nemanāma nefinišēju, ja pat finiša bilde man ir (autoru nezinu, bet pieņemu, ka Lauris arī būs tās autors).

No sirds baudu šo nelielo skriešanas seriālu. Organizatori viegli pieejami, masas nav tik lielas kā citos skriešanas seriālos, bet organizācija lieliska. Ļoti novērtēju to, ka bija ģērbtuves un dušas iekšā. Bija pat slēdzami skapīši. Izmantojām arī to, ka bērnus varēja atstāt siltumā, sporta zālē. Viņi tur tika pieskatīti un mēs abi varējām netraucēti nodarboties ar savām iecienītajām nodarbēm. No trases gaidīju nedaudz vairāk paugurus (kaut kā pašsaprotami liekas, ka tad, ja ir mežs ir pauguri :)), bet trase man ļoti patika. Īpaši spilgti atmiņā palika tā pļautās zāles smarža ledusskapī.

Garmin atskaite:

Distance: 19.97km

Ilgums: 2:11:16

Pace: 6:34

Pulss: 155

Max pulss: 171

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s