07.04.2018 – Liepāja, sezonas atklāšana

Manis bildēts ar lielās meitas Huawei P10 Lite

Cik ļoti es gaidīju šo dienu, jo tikai skrienot uz asfalta, varu stādīt mērķus un mēģināt to sasniegt. Tikpat ļoti kā skrējienu, es vienkārši gribēju nokļūt Liepājā pie lieliskas radinieces, kas ir vieni no viesmīlīgākajiem cilvēkiem kādus es zinu. Lai arī esam attāli radinieki, bet šie cilvēki man ir ļoti tuvi. Vēlējos braukt kopā ar bērniem, bet šoreiz izvēlējāmies doties divatā. Vienkāršāk jau tas ir visiem, bet Liepāja patīk arī manām meitenēm. Rakstu un smaidu.

Mani sagaidīja ar manu mīļāko saldo – debesmannā. Lai arī esmu uz diētas un skaitu kalorijas, es ēdu gan gardo sautējumu, kas bija karsts brīdī, kad ieradāmies, gan fantastisko debesmannā. Ir vēl viena lieta kāpēc kaloriju skaitīšana man ir tuva. Ikdienā nevar saēsties un atēsties visādus gardumus, kas man ļoti garšo. Katrus svētkus var izjust īpaši ar īpašām garšām un samazinātos daudzumos. Reti ir tā pārēšanās sajūta un gardumiem ir pilnīgi cita vērtība, bet šāda viesmīlība ir nenovērtējama! Biju aizkustināta un joprojām esmu sajūsmā.

Tā piektdienā pēc darba sapulces, kuru nedrīkstēja izlaist, devāmies uz Liepāju. Pa ceļam iepirkām dažus gardumus no Lāču maizes un heidā! Pa ceļam mūs brīdināja, ka Liepājā milzīgs vējš, arī vēja ģeneratori griezās ar milzīgu spēku. Izkāpjot no mašīnas bija viena lielāka vēja plūsma, bet ar to arī viss lielais Liepājas vējš bija beidzies.

Manis bildēts ar lielās meitas Huawei P10 Lite

Vēlāk devāmies uz Lielo Dzintaru pēc dalības numura, paņēmām drukāto karti un izgājām kādu daļu trases pretējā virzienā. Vīrs gatavojās fotografēšanai, savukārt, es ar lielu prieku izstaigāju daudz pazīstamu vietu Liepājā un iepazinu arī jaunas, kurās iepriekš nebiju bijusi. Neaprakstāmi skaistas krāsas radīja saule, kas lēnām sāka rietēt, tumšās debesis, kas, visticamāk, bija tās, kas lielo vēju no Liepājas aizsūtīja uz Rīgu un tad tālāk. Fantastiska pastaiga un bija zināms, ka būs skaista trase.

Nākamajā rītā pamodos nedaudz pēc 6:00 un vairs nevarēju aizmigt, mēģināju visādi, bet vienkārši nesanāca. Tas ir laiks, kad ikdienā man zvana modinātājs un gulētas bija apmēram 7 stundas, kas ir parastais miega ilgums, līdz ar to, tas ir tikai normāli. Ilgi vārtījos, ik pa brīdim skatoties telefonā un periodiski noliekot visu malā un mēģinot aizmigt. Klausījos vīra vienmērīgajā elpošanā, bet tā arī neaizmigu.

Mums jau bija plāns, kur likt mašīnu. Zināms, ka līdz tai vietai nav tālu jābrauc. Tāpēc nesteidzīgi no istabas izgājām ap 8:30, lai ap 9:00 varētu kārtīgi paēst savu pirmssacensību ēdienu – tostermaizes grauzdētas ar nelielu daudzumu medus un vienu apelsīnu. Tā kopā četratā sēdējām virtuvē un ēdām, līdz bija gandrīz 10:00, kas bija stundu pirms starta un domāju, ka esmu pārāk mierīga. Šis bija laiks, kad vajadzēja iedzert dažus uztura bagātinātājus, kas man izrakstīti pirms sacensībām 🙂 Ar šo laikam uzkurināju sevi un noķēru pamatīgu satraukumu ar paaugstinātu pulsu, jo rezultātā jau bija par maz laika un tiešām bija jāsteidzas, lai paspētu vēl iesildīties.

Saģērbos un numuru uzliku jau mājās. Paņēmu pilnu somu ar visu ko, ko praktiski neizmantoju (tikai olbaltumvielu batoniņus). Nonākot sacensību vietā ar vīru uzreiz sadalījāmies, pirmais ko izdarīju, nostājos garajā rindā uz tualeti… Tas tāds rituāls, bez tā nevar 🙂 Kad izstāvēju rindu un atbrīvojos no liekā, līdz manam startam bija palikušas vien 15min. vai pat mazāk, kuru laikā vajadzēja nodot mantas mantu glabātuvē un iesildīties. Iesildīšanās bija bez skrējiena, jo cilvēku bija ka biezs.

Satiku Danu, kas tagad dzīvo Kuldīgā, bet reiz mēs kopā strādājām. Bija liels prieks uz mirkli apspriest dažus vārdus. Iesildījos cik varēju un tad mani pārsteidza fizkultūras skolotājs, kas iesildīja 5km un 10km skrējiena dalībniekus. Sanāca ļoti laba iesildīšanās stāvot diezgan cieši blakus ar citiem skrējējiem.

Starts bija ar krāsainu papīrīšu šaušanu gaisā. Kad tiku līdz tai vietai, tie bija jau nokrituši, tomēr sajūta, ko tie radīja man ļoti patika. Skrēju, ieskatījos pulkstenī, rādīja 4:30min/km kā faktiski ātrumu, domāju, ka nevar būt. Skrienu pārāk mierīgi un pārāk daudz cilvēku, kas skrien šādā ātrumā. Vēl pēc laika paskatījos un redzēju, ka tā tiešām ir. Tad mēģināju nedaudz nomest ātrumu, bet pulkstenis tāpat rādīja kaut ko ap 4:30min/km, tad nospļāvos un domāju, ka skriešu pēc sajūtām. Tā arī darīju. Pirmajā aplī šāds temps arī diezgan turējās, brīžiem pat 4:15min/km un jutos labi. Nebija tās sajūtas, ka starts būtu pārķerts. Skrējās diezgan viegli līdz pirmā apļa beigu daļai, tad likās, ka pirms finiša pēdējā pagrieziena esošais vējiņš (maigs un viegls) traucēja un tā vien šķiet, ka šķērsojot pirmā apļa līniju ātrums ievērojami palēninājās. Turpmāk otrajā aplī skrēju ar ātrumu, kas bija ap 4:40min/km, nedaudz vairāk vai nedaudz mazāk, bet ne lēnāk kā 5min/km. Skatoties skrējiena ātruma attēlojumu, otrajā aplī būs viens pīķis līknē uz augšu.

Liepaja_2
Diemžēl autoru nepiefiksēju, bet foto bija publicēts BigBank skrien Latvija Facebook kontā
Liepaja_1
Fotogrāfs ir mans mīļotais vīrs Roberts Ivanāns, plašāk zināms kā Valparaiso Photography

Pavisam klusu un nemanāmi mani noķēra pusmaratona tempa turētāji. Pieliku soli un skrēju ar viņiem. Aizelsusies jautāju – kāds ir ātrums. Man mierīgā balsī saka, ka 4:15min/km orientējoši. Es saku, ka es saprotu, bet cik tas ir ātrums min/km. Sagurumā laikam likās, ka viņi skrien maratonu ar finiša laiku 4h 15min. Puisis, kas man atbildēja, nedaudz noskurinājās, paskatījās uz mani un atbildēja vēlreiz. Laiks ir apmēram 4:15min/km. Sasmējos un paziņoju, ka man laikam būs par ātru, ka es tomēr iepalikšu. Jocīgi, bet viņi piekrita (domāju, ka jebkurš pēc tādiem jautājumiem un tādas reakcijas būtu piekrituši). Par šo visvairāk smejos atceroties skrējienu.

Tālāk jau iepaliku. Atceros, ka es lepni paskrēju garām visiem dzeršanas punktiem. Distance īsa un karstuma nebija, vieglāk bija turēties tempā, nekā apstāties un atkal uzsākt skriešanu. Vēl ik pa brīdim piefiksēju, ka viens vecāks kungs ik pa brīdim uzrodās manā tuvumā. Vienīgais (šajā skrējienā), kas cienījamā vecumā, man ik pa brīdim panesās garām un tad atkal iepalika.

Pēc pēdējā dzeršanas punkta sākās visgarākā distances daļa. Tuvojās 10km atzīme un nez kāpēc man likās, ka finišs jau ir aiz nākamā līkuma un tā nepārspīlējot kādas 10 reizes (10 mazi līkumiņi). Sākumā gaidīju atzīmi pulkstenī, kad būs 10km un piefiksēju laiku, ko rādīja pulkstenis 45:55, es biju sajūsmā, tomēr centos noturēt tempu līdz galam. Manuprāt nepadevos, bet ātruma līkne šķiet nedaudz palēninājās vēl pirms finiša un pēc katra līkuma jutos vīlusies, ka esmu sajaukusi līkumus un no jauna saņēmu spēkus un skrēju.

Ļoti priecājos, ka finiša spurtā vēl bija nedaudz spēka, lai izspiestu kaut ko no sevis, lai arī pavisam nedaudz. Es tā priecājos par lietām, ko man pastāstīja mana palīdze. Pirms finiša censties koncentrēties uz citiem skrējējiem priekšā un censties viņus noķert, tas palīdz pirms finiša nevis padoties, bet atrast spēkus. Šoreiz gan laikam vairāk biju koncentrējusies uz sevi un cīnījos ar sevi, priekšā skrienošos neatceros.

Ieskrēju finišā. Tur mani gaidīja kaut kas negaidīts. Stāvēja meitene ar mikrofonu un puisis ar kameru. Un mikrofons (protams, ja pareizi atceros) bija pufīgs un sarkans – gluži kā mana vizualizācija pirms mana pirmā pusmaratona. Kas ir pats interesantākais, ka viņi tur ne tikai stāvēja, bet kameras priekšā uzdeva man dažus jautājumus, bet es biju nogurusi un knapi runāju, bet runāju. Ļoti labprāt redzētu to ierakstu un pievienotu savai dienasgrāmatai. Šis man ir atgādinājums, ka lietas, ko mēs patiešām gribam, vienmēr notiek, tikai bieži tad, kad mēs par viņām vairs nedomājam un pat negribam, tāpēc ir jābūt uzmanīgiem par to, ko mēs gribam.

Ziniet, es gribu kādreiz uzkāpt uz pjedestāla. Īsta pjedestāla ar uzvarētāju medaļām par ko pašai būtu lepnums. Pēc šī skrējiena es sevi tāpat lieku uz pjedestāla – liels pašaizliedzīgs darbs ir ieguldīts. Ja BigBank Skrien Latvija šogad apbalvotu vecuma grupas uzvarētājus, tad es šoreiz nebūtu tālu no pjedestāla, jo savā vecuma grupā ieguvu 5. vietu. Līdz šim augstākā vieta vecuma grupā ir bijusi 7.tā. Esmu ļoti gandarīta ar skrējienu un pasākumu kopumā.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s